AGNI

Ar sarunu vien ne vienmēr pietiek…
Manā darbā saruna ir tikai viena daļa no procesa.
Reizēm cilvēks visu jau ir izrunājis un ar prātu sapratis, bet ķermenis joprojām tur spriedzi, emocijas un to, ko vārdos nemaz tik viegli nevar nosaukt.
Tāpēc AGNI man ir svarīgi mani instrumenti — pirts, augi, aromdiagnostika, skaņa, klusums, daba, uguns, ūdens un dažādas prakses.
Es nekad iepriekš līdz galam nezinu, kas būs vajadzīgs tieši Tev.
Un es arī nevēlos visus izvest cauri vienai un tai pašai programmai.
Man patīk strādāt individuāli.
Sajust cilvēku.
Ieraudzīt, kur viņš šobrīd ir.
Un no tā arī veidot mūsu kopīgo ceļu.
Tāpēc šobrīd arvien skaidrāk jūtu, ka tieši individuālie retrīti, 12 dienu ceļš un dzimšanas dienas jaunā dzīves gada ceļš ir tas virziens, kurā vēlos iet dziļāk. 🤍
AGNI — vieta, kur atgriezties.

Kad nokrīt rozā brilles… ❤️
Sākumā mēs viens otrā redzam tik daudz skaista.
Gribas būt kopā, pieskarties, runāt, sapņot un vienkārši baudīt vienam otru.
Bet attiecības ar to nebeidzas.
Tās tikai sākas.
Pienāk brīdis, kad ir jāapsēžas vienam otram pretī.
Nevis lai noskaidrotu, kuram taisnība.
Bet lai patiešām sadzirdētu.
Divi cilvēki.
Divas sajūtas.
Divi stāsti.
Un vienas attiecības pa vidu.
Dažreiz vārdos mēs sakām vienu, bet sajūtas stāsta pavisam ko citu.
Tāpēc reizēm vajag izkāpt no ikdienas.
No pienākumiem, telefoniem, darbiem un ierastajām lomām.
Apstāties.
Nomest ne tikai drēbes pirtī, bet arī to, kas pa gadiem attiecībās sakrājies.
Apklust.
Sadzirdēt sevi.
Un varbūt no jauna sadzirdēt otru.
Atcerēties arī to, ka attiecības nav tikai problēmas, kuras jārisina.
Tajās joprojām var būt interese, pieskāriens, rotaļīgums, tuvība, pārsteigums un randiņi.
Šī doma manī jau kādu laiku klusi dzīvoja…
INDIVIDUĀLS RETRĪTS PĀRIM AGNI 🤍
Nesenais individuālais retrīts man deva vēl vienu apstiprinājumu — attiecību jautājumos es varu dziļi strādāt ar vienu cilvēku, bet nevaru ieraudzīt pašu pāri, ja pie manis ir tikai viens no viņiem.
Jo attiecībās vienmēr ir divi.
Un es nevēlos nostāties neviena pusē.
Es vēlos radīt telpu, kurā abi var būt sadzirdēti. Kur katram ir iespēja pabūt arī pašam ar sevi un pēc tam satikties vienam ar otru jau mazliet citādi.
Nevis lai es pateiktu, vai jums jāpaliek kopā.
Bet lai jūs paši varētu godīgi sev pajautāt:
Kas starp mums šobrīd ir?
Kas mūs joprojām vieno?
Kur mēs viens otru esam pazaudējuši?
Un vai mēs vēl vēlamies iet tālāk kopā?
AGNI — vieta, kur atgriezties.
Varbūt arī vienam pie otra. 🤍

Augusts man bija patiešām ražens — gan AGNI, gan pašas dzīvē. Tik dažādas būšanas, cilvēki, notikumi un sajūtas vienā mēnesī…
Sākās ar kārtīgu attīrīšanos un vecā palaišanu. Tad brāļa kāzas — skaists un emocionāls notikums visai ģimenei. 🤍
AGNI nosvinēja savus 3 gadus ar Zināšanu gadatirgu — atkal tik daudz dažādu cilvēku, zināšanu, sarunu un satikšanos vienuviet. Un augusts noslēdzās ar pavisam citādu pieredzi — individuālu 3 dienu retrītu. Trīs dienas, kurās nebija jāvada grupa, bet bija iespēja visu uzmanību un AGNI telpu veltīt vienam cilvēkam un viņa ceļam.
Arī ģimenē augusts nesa pārmaiņas. Pavadījām dēlu uz Somiju viņa jaunajā pieredzē un savukārt savās mājās uzņēmām itāļu viesstudenti. Viens dodas pasaulē, cits ienāk mūsu ģimenes ikdienā. 😊
Daudz kustības. Daudz došanas. Daudz jaunu pieredžu. Un kaut kur tam visam pa vidu — arī es pati.
Un tagad sākas septembris. 🍂
Pirmais rudens mēnesis un reizē arī jauns 13 dienu IK vilnis.
Interesanti, ka pēc tik piepildīta augusta IK atnāk tieši ar tēmu par brīvību, robežu pārskatīšanu, vecā atlaišanu un drosmi izmēģināt kaut ko citādi.
Varbūt tieši tāpēc šobrīd negribas sev uzreiz salikt jaunus rāmjus un plānus. Vēlos mazliet pavērot — kas no visa piedzīvotā augustā paliek ar mani un ko vairs nav nepieciešams nest tālāk.
Esot 10 Chuwen šis vilnis vēl vairāk atgādina par radošumu, vieglumu un prieku radīt. Ne tāpēc, ka “vajag”, bet tāpēc, ka pašai ir interesanti.
Tāpēc septembrī sev vēlos atstāt vairāk vietas nezināmajam.
Mazāk turēties pie tā, kā bija.
Vairāk sajust un paļauties.
Vasara noslēgusies ļoti ražīgi. Tagad skatīsimies, ko atnesīs septembris — pirmais rudens mēnesis. 🍂
Es ļaušos tam mani mazliet pārsteigt.

Šodien kaut kā vēlos paskatīties mazliet dziļāk... jo šīs dienas sarunas un pārdomas pašai ļoti saslēdzas ar to, ko redzu savās kartēs un ar tuvojošos Mēness aptumsumu.
24.08.2026 = 6
Pirmdiena — Mēness diena 🌙
Un Mēness dienā laikam ļoti iederas parunāt arī par Mēnesi un tuvojošos daļējo Mēness aptumsumu.
Aptumsuma ietekmi es nejūtu tikai pašā aptumsuma dienā. Šķiet, ka jau pirms tam sāk kustēties emocijas, attiecības, sarunas un situācijas, kas izceļ to, kam ikdienā varbūt veiksmīgi paejam garām.
Šodien lielāko dienas daļu ir Purva Ašādha nakšatra.
Tās simbols ir ŪDENS dažādās formās un ļoti uzrunā arī tās vārdi — sijāt, izšķirot, vēdināt, izvēdināt, atsvaidzināt, sniegt enerģiju un spēku.
Tāpēc šodienas galvenais jautājums ir — KO MAN VAJAG IZSIJĀT?
Kas ir mans un kas nav mans? Kas ir mana sajūta un kas ir otra cilvēka emocijas? Kas ir mana patiesība un kur esmu pārāk ļāvusi sevi ietekmēt?
Un interesanti, ka man pašai Purva Ašādha ir ļoti izcelta.
Pamatkartē 7. mājā tajā atrodas mans Marss un Saule. Arī šī gada kartē Purva Ašādha atkal aktivizē 7. mājas tēmas, bet no Munthi jau 8. māju. Savukārt D10 kartē Purva Ašādhā atrodas mans Mēness.
Tāpēc laikam nav pārsteigums, ka šodien viss nāk tieši caur CILVĒKIEM, sarunām un attiecībām.
7.māja atved cilvēku.
8.māja pajautā — ko šis cilvēks manī atver?
Un šodien mums ir arī 6 enerģija.
6 ir attiecības, izvēles, harmonija, mīlestība un spēja savienot pretstatus.
Bet tās ēnā var būt arī vēlme saglabāt mieru par katru cenu. Saprast visus, izlīdzināt, nevienu neaizvainot un reizēm tajā visā pazaudēt pašai sevi.
Tāpēc šodien sev varam pajautāt —
Vai es saglabāju mieru tāpēc, ka manī patiešām ir miers, vai tāpēc, ka baidos izjaukt mieru apkārt?
Pēcpusdienā Purva Ašādhu nomainīs Uttara Ašādha.
Un man ļoti patīk šī pāreja.
Purva Ašādha IZSIJĀ. Uttara Ašādha NOSTIPRINA.
Patiesība, gribasspēks, iecietība, virsotne un neuzveicams spēks.
Tātad pēc jautājuma KAS IR MANS? nāk nākamais —
UZ KĀ ES STĀVU?
Un te arī sākas mana šī brīža sajūta par tuvojošos Mēness aptumsumu.
Es nesteigtos ar lieliem lēmumiem emociju iespaidā. Nesteigtos kaut ko saraut, pierādīt vai izmainīt tikai tāpēc, ka šobrīd viss jūtas daudz asāk.
Bet es arī nebēgtu no tā, kas nāk augšā.
Vērotu sarunas. Cilvēkus. Sapņus. Ķermeņa sajūtas. Un īpaši tās situācijas, kurās mana reakcija ir negaidīti spēcīga.
Jo varbūt šobrīd nav jāskrien kaut ko mainīt ārpusē.
Varbūt vispirms ir jāizsijā sevī.
Kas ir mans? Kas vairs nav mans? Un kur man beidzot ir jānostājas savā vietā? 🌙🤍

Šodien pēc vētras es daudz domāju par to, kas šajā naktī pie mums notika, par dabas spēku un postījumiem, kas palikuši pēc tās.
Un, protams, ir žēl. Ir lietas, kas skar ļoti personiski — mūsu siltumnīca, nolauztā Kļavnieku kļava, mans varenais sarkanais vītols pie gadskārtu apļa, izrautā iedvesmas telts... Aiz katras no šīm lietām man ir savs stāsts.
Bet paralēli tam visam es atkal un atkal skatos arī savā gada kartē. Tie, kuri man seko līdzi, zina, ka es ne tikai mācos un stāstu par astroloģiju citiem — es pati pēc tās dzīvoju, vēroju savus periodus un mēģinu saprast, kā tie izpaužas pavisam reālos dzīves notikumos.
Un šobrīd manā kartē ir ļoti spēcīgas tēmas par transformāciju, veco formu sabrukšanu, iešanu līdz pašām saknēm un jautājumu — kas no tā, kas bijis, vēl ir jāsaglabā un kam pienācis laiks mainīties?
Un tad es skatos uz šodien redzēto dabā... uz koku, kas burtiski izrauts ar saknēm, uz konstrukcijām, kas vairs nestāv savās vietās, uz siltumnīcu, par kuras nākotni mēs jau pirms vētras bijām sākuši runāt, un man ir ļoti interesanti vērot, cik reizēm simboliski precīzi karte sāk runāt caur pašu dzīvi.
Tas nenozīmē, ka kartē bija ierakstīts: “būs vētra un nolūzīs vītols”. Nē.
Karte parāda perioda tēmas. Un, ja konkrētā dzīves posmā viena no tēmām ir transformācija, mēs nevaram vienkārši pateikt — nē, paldies, es šoreiz netransformēšos. 😅 Dzīve tāpat atnesīs situācijas, caur kurām kaut kas būs jāmaina, jāpārskata, jāatlaiž vai jāiemācās.
Un tieši tāpēc man astroloģija nav par bailēm no tā, kas “paredzēts”, vai mēģinājumu izvairīties no katra sarežģītāka perioda.
Man tā ir par apzināšanos.
Jo mēs nevaram kontrolēt visu, kas ar mums notiek. Es nevarēju apturēt vēju. Nevarēju noturēt vītolu. Nevarēju nosargāt siltumnīcu vai telti.
Bet es varu izvēlēties, ko es ar notikušo darīšu tālāk.
Un te jau, manuprāt, nemaz nav obligāti jābūt astrologam vai jāiet pie astrologa. Dzīve pati ļoti labi parāda, kad kaut kas mainās.
Jautājums ir — kā mēs uz to reaģējam?
Vai uzcepamies, meklējam vainīgos, dusmojamies uz pasauli un ilgi paliekam tajā, kas ir zaudēts?
Vai pēc pirmās emocijas tomēr spējam sev pajautāt — ko šī situācija man parāda? Ko tā man māca? Un ko es tagad varu izdarīt ar to, kas man ir palicis?
Varbūt tieši tā arī izskatās savas dzīves mācību pieņemšana. Nevis pasīvi samierināties ar visu, kas notiek, bet saprast — šo apstākli es vairs nevaru mainīt, toties par savu nākamo soli atbildīga esmu es pati.
Un man šobrīd ir vēl viena ļoti skaista tēma — mana transformācija nenotiek tikai caur mani pašu. Manā gada kartē ļoti izteikti tiek skarta arī attiecību un partnerības tēma, un tāpēc man ir īpaši interesanti vērot, cik daudz no šī procesa šobrīd nāk caur mums abiem ar vīru.
Šorīt pie mūsu ierastajām svētdienas brokastīm mēs sākām ar pavisam praktisku sarunu par postījumiem — ko glābt, ko atjaunot, ko darīt ar siltumnīcu, kokiem...
Bet beigās jau runājām par pilnīgi jaunām iespējām. Par mūsu mežu, kuru tik ilgi neesam īsti izmantojuši. Par takām, augiem un uzdevumiem, ko varētu savienot ar AGNI, dzimšanas dienu 12 dienu ceļu un cilvēka paša ceļu pie sevis. Par mūsu zemi un to, vai arī lauksaimniecībā kaut ko nevajadzētu sākt darīt pavisam citādi.
Un man ir ļoti svarīgi, ka šīs idejas šoreiz nedzimst tikai manā galvā. Mēs par tām runājam kopā, un es jūtu, ka arī vīrs tajās ierauga iespējas.
Un jā... varbūt mazliet dīvaini to teikt dienā, kad skaties uz salauzto un ir patiesi žēl tā, kas zaudēts, bet tajā pašā laikā ir arī kaut kas ļoti vērtīgs tajā brīdī, kad abi paskatāmies uz notikušo un spējam pateikt:
Varbūt mēs varam citādi.
Varbūt nav jāatjauno viss tieši tāds, kāds tas bija.
Varbūt no Kļavnieku kļavas taps kaut kas jauns.
Varbūt siltumnīcas vietā būs cits risinājums.
Varbūt mežs beidzot iegūs to nozīmi, par kuru esam runājuši gadiem.
Varbūt savu zemi sāksim izmantot citādi.
Un varbūt kaut kam tiešām reizēm ir jābeidzas vecajā formā, lai mēs beidzot izdarītu to, par ko jau sen esam domājuši.
Tāpēc šodien es vēl nezinu, kā viss izskatīsies pēc mēneša vai gada.
Bet arvien vairāk saprotu vienu — mēs ne vienmēr varam izvēlēties apstākļus, kuros nonākam. Bet mēs varam izvēlēties savu attieksmi, uzņemties atbildību par nākamo soli un izlemt, ko no tā visa radīsim tālāk.
Un varbūt tieši tur arī sākas īstā transformācija. 🌿🤍

Pēdējās dienās esmu ļoti daudz domājusi par spēku. Par to, kur mēs to meklējam un kas patiesībā mums pašiem dod enerģiju.
Augusts man ir bijis ļoti piepildīts. Brāļa kāzas, gatavošanās, rituāli, AGNI Zināšanu gadatirgus, svētki... Es atkal sev pierādīju, ka varu ļoti daudz. Man patīk radīt, izdomāt, gatavoties, salikt kopā detaļas un pēc tam redzēt, kā ideja, kas sākumā dzīvojusi tikai manā galvā, kļūst par kaut ko īstu.
Un, protams, pēc tam ir milzīgs gandarījums.
Bet šoreiz pēc visa piedzīvotā es sajutu arī otru pusi – es biju izsmelta. It kā tik daudz no sevis būtu atdevusi uz āru, ka iekšā palicis pavisam maz.
Un tad notika kaut kas, kas man pašai lika aizdomāties.
Vienā no vakariem piesēdos pie saviem materiāliem. Maiju kalendārs, nakšatras, vēdiskās kartes... Bija jau vēls, un pēc loģikas man vajadzēja būt nogurušai.
Bet es pēkšņi sapratu – es vairs nejūtos nogurusi.
Enerģija bija atgriezusies. Man pat negribējās iet mājās. Gribējās vēl mazliet palikt, vēl kaut ko izpētīt, pabeigt, salikt kopā. Un nākamajā dienā šī sajūta nepazuda.
Šobrīd vienlaikus gatavoju diviem cilvēkiem viņu jaunā dzīves gada 12 dienu ceļu, un, rakstot katras dienas aprakstus, atkal un atkal pieķeru sevi pie tās pašas sajūtas – man tas patiesi sagādā prieku.
Un laikam tieši šeit es pati sev kaut ko ļoti svarīgu ieraudzīju.
Mēs bieži domājam par savu spēku kā par spēju izdarīt. Cik daudz es varu? Cik daudz spēju paveikt? Cik daudz varu izturēt?
Bet varbūt mūsu īstais spēks ir arī tajā, kas mūs piepilda pēc tam, kad esam daudz devuši.
Man tas ir šis.
Dzimšanas diena. Jaunā dzīves gada sākums. Un tās pirmās 12 dienas.
Jo es arvien vairāk redzu, ka tās nav vienkārši divpadsmit dienas pēc dzimšanas dienas. Tas ir vesels ceļš cauri nākamā gada tēmām.
Es vienmēr esmu teikusi – mēs esam cikliskas būtnes.
Mēs ejam pa apli. Katru gadu sastopamies ar attiecībām, naudu, ģimeni, darbu, veselību, savu realizāciju, iekšējām pārmaiņām un citām dzīves tēmām. Katram tās ieslēdzas savā laikā un savā secībā, bet no tām nevar vienkārši aizbēgt.
Un man ļoti patīk doma, ka, apzināti nodzīvojot savas jaunā dzīves gada pirmās 12 dienas, mēs varam ielikt nodomu katram nākamā gada mēnesim.
Ja ir zināms precīzs dzimšanas laiks, klāt nāk vēdiskā gada karte, periodi un daudz dziļāks personīgais stāsts. Bet arī tad, ja dzimšanas laiks nav zināms, mēs joprojām varam strādāt ar pašām 12 dienu tēmām.
Nevis mēģinot kontrolēt nākotni, bet apzināti izvēloties, ko tajā vēlamies ienest.
Kā es vēlos veidot savas attiecības? Kā vēlos justies savās mājās? Ko vēlos radīt? Ko vēlos saņemt? Ko man pienācis laiks pabeigt? Un ko esmu gatava sākt?
Jo varbūt mēs nevaram izvēlēties visas situācijas, kas gada laikā pie mums atnāks. Bet mēs varam izvēlēties, kā mēs tajās ieiesim.
Un laikam tikai tagad pati līdz galam ieraugu, ka šis 12 dienu ceļš ir mans lauciņš. Tas, ko es gadiem pētu, papildinu, pārbaudu praksē, savienoju ar dažādām zināšanu sistēmām un, galvenais, redzu cilvēku dzīvēs.
Un jo vairāk es ar to strādāju, jo vairāk vēlod iet dziļāk.
Varbūt arī tas ir viens no veidiem, kā atpazīt savu īsto spēku.
Nevis pēc tā, cik daudz tu vari izdarīt, bet pēc tā, pie kā tu vari atgriezties nogurusi un pēkšņi atkal sajust sevī dzīvību.
Laikam es savu esmu atradusi. 🤍

✨ 20.08.2026. DIENAS ENERĢIJA ✨
Šodienas enerģijās ļoti izteikti atkārtojas 2.
🌙 20.08.2026 = 2
🌙 20. datums = 2
🌿 Maiju kalendārā — 2 OK
Tātad šodien 2 enerģija par sevi atgādina vairākkārt, un tas dienai piešķir īpašu jūtīgumu.
2 ir Mēness skaitlis. Tā ir intuīcija, emocijas, attiecības, partnerība, sadarbība, maigums un spēja sajust daudz vairāk, nekā otrs pasaka vārdos.
Ja 1 ir “ES”, tad 2 jau ir “ES un TU”.
Tāpēc šodien cilvēki un attiecības var kļūt par mūsu spoguļiem. Var daudz asāk sajust, kur attiecībās ir līdzsvars un kur tā vairs nav. Kur es spēju būt kopā ar otru, nezaudējot sevi, un kur es pārāk pielāgojos, noklusēju vai uzņemos otra cilvēka emocijas.
2 ir arī dualitāte — divas puses, divi viedokļi, divi ceļi, izvēle. Tāpēc var rasties šaubas un apjukums par savām patiesajām vēlmēm.
Un tieši te svarīgi nesteigties.
Jo 2 nemāca izcīnīt atbildi.
2 māca to sajust.
🌿 MAIJU KALENDĀRĀ ŠODIEN — 2 OK
Arī 2 OK enerģija šodien ļoti skaisti papildina kopējo dienas stāstu.
OK ir ceļš, virziens, kustība un mūsu attieksme pret to, ko dzīve noliek priekšā.
Šodien apkārtējā vide var diezgan precīzi uzspiest uz mūsu stiprajām, bet arī vājajām vietām. Var parādīties situācijas, pret kurām mums jau sākotnēji ir ļoti izteikta attieksme — man tas patīk vai nepatīk, es to pieņemu vai esmu pilnīgi pret.
Un varbūt tieši tur arī slēpjas šodienas uzdevums.
Nevis uzreiz cīnīties ar situāciju, bet iedziļināties, kāpēc tā manī izraisa tik spēcīgu reakciju.
2 OK māca, ka reizēm situācija atkārtojas un turpina mūs “ķert” tik ilgi, kamēr neesam ieraudzījuši, ko tā patiesībā vēlas mums parādīt.
Te ļoti svarīga kļūst pieņemšana bez nosacījumiem.
Pieņemt nenozīmē visam piekrist vai palikt tur, kur mums nav labi. Pieņemt nozīmē vispirms pārstāt cīnīties ar faktu, ka šobrīd tas ir tā, un tikai tad meklēt savu risinājumu.
Kad saprotam, pieņemam un paņemam no situācijas tās mācību, bieži vien pazūd arī nepieciešamība tai atkārtoties.
Un vēl 2 OK atgādina — ejot savu ceļu, ir svarīgi palikt uzticīgai saviem principiem, savai nostājai un savai sirdij, vienlaikus atļaujot sev mainīt skatījumu uz dzīvi.
Mainīt savu redzējumu nenozīmē nodot sevi.
Reizēm tieši tas nozīmē, ka esmu izaugusi.
💛 CETURTDIENA — JUPITERA DIENA
Ceturtdiena ir Jupitera diena — zināšanu, gudrības, skolotāju, ticības un izaugsmes enerģija.
Tāpēc šodien katrai situācijai var mēģināt pieiet nevis ar jautājumu:
“Kāpēc atkal ar mani tas notiek?”
bet:
“Ko šī situācija man māca?”
Jupīters palīdz pacelties mazliet augstāk virs emocijām un ieraudzīt lielāku bildi.
Varbūt cilvēks, kurš šodien nospiež kādu mūsu “pogu”, patiesībā ir viens no šīs dienas skolotājiem.
🌸 ANURADHA NAKŠATRA
Anuradha enerģija ir saistīta ar draudzību, uzticību, sadarbību, attiecībām un spēju iet savu ceļu kopā ar citiem, nezaudējot pašai sevi.
Viens no Anuradha simboliem ir lotoss.
Un lotoss ir brīnišķīgs šodienas simbols — tas neaug tīrā, sterilā ūdenī. Tas izaug no dūņām, izlaužas cauri ūdenim un tikai tad atveras gaismai.
Varbūt arī mūsu dzīves “dūņas” nav kaut kas, no kā vienmēr jābēg.
Reizēm tieši tajās atrodas tas, no kā mēs augam.
Anuradha kopā ar šodienas 2 enerģiju īpaši aicina paskatīties:
Kas patiesi iet man līdzās?
Ar kuriem cilvēkiem es varu būt es pati?
Kur attiecībās ir abpusēja enerģijas apmaiņa?
Un kur mūsu kopīgais ceļš varbūt jau ir iziets?
🌊 MULUK VILNIS
Un mēs turpinām iet cauri Muluk 13 dienu vilnim.
Muluk ir ūdens, emociju, attīrīšanās un plūsmas enerģija.
Šodien tas ļoti sasaucas ar 2 un Mēness enerģiju — ūdens, sajūtas, intuīcija, zemapziņa, emocijas.
Tāpēc šodien nav jābaidās, ja kaut kas paceļas virspusē.
Varbūt kāda sena emocija.
Atmiņa.
Aizvainojums.
Cilvēks.
Sapnis.
Ne viss, kas paceļas, ir jāanalizē līdz pēdējam sīkumam.
Dažreiz tas vienkārši vēlas tikt ieraudzīts, izjusts un palaists.
🌑 APTUMSUMU KORIDORS
Esam arī laikā starp 12. augusta Saules aptumsumu un 28. augusta Mēness aptumsumu — tā sauktajā aptumsumu koridorā.
Tāpēc viss, kas šobrīd nāk augšā, var šķist vēl intensīvāks.
Vecas situācijas, attiecību tēmas un emocijas var atgriezties ne jau tāpēc, ka mums obligāti pie tām jāatgriežas, bet tāpēc, lai paskatītos uz tām jau no cita apziņas punkta.
Vai es vēl joprojām reaģēju tāpat?
Vai arī šoreiz spēju izvēlēties citādi?
🌿 ŠODIEN VĒLAMS:
• vairāk vērot savas reakcijas;
• ieklausīties intuīcijā;
• risināt un sakārtot jautājumus, kas paši nāk priekšā;
• pieņemt situāciju tādu, kāda tā šobrīd ir, un tikai tad meklēt risinājumu;
• sadarboties, nevis sacensties;
• būt pie ūdens, apzināti dzert ūdeni;
• pierakstīt sapņus, sajūtas un atziņas;
• mācīties un uzklausīt savus skolotājus;
• palikt uzticīgai saviem principiem un savai sirdij;
• atļaut sev mainīt viedokli, ja esi kaut ko ieraudzījusi citādi.
⚠️ LABĀK ATTURĒTIES NO:
• impulsīviem lēmumiem emociju iespaidā;
• strīdiem tikai tāpēc, lai pierādītu savu taisnību;
• pasaules dalīšanas tikai “patīk/nepatīk” un “pareizi/nepareizi”;
• pārliekas pielāgošanās citiem;
• citu cilvēku emociju uzņemšanas kā savējo;
• aizvainojumu krāšanas;
• vēlmes ar spēku kontrolēt notiekošo;
• sevis pazaudēšanas attiecībās.
Šodienas enerģijas man liekas ļoti skaisti savienojas vienā vēstījumā:
Tas, kas šodien nospiež kādu manu jūtīgo punktu, iespējams, nav atnācis mani sodīt. Tas ir atnācis kaut ko parādīt.
Tāpēc pirms reaģēt — sajūti.
Pirms cīnīties — mēģini saprast.
Pirms izvēlēties — ieklausies sevī.
✨ DIENAS AFIRMĀCIJA
Es uzticos savām sajūtām un savam ceļam.
Es ar atvērtu sirdi pieņemu to, ko dzīve man šodien parāda.
Es ieraugu mācību katrā situācijā un saglabāju uzticību sev.
Es ļauju sev mainīt skatījumu, augt un izvēlēties citādi.
Ar pateicību atlaižu to, kas savu uzdevumu manā dzīvē jau ir izpildījis, un ļaujos dzīves plūsmai. 🌙🌊